Slokas papīra un celulozes fabrika.

Bradājums by [dynamite], .::Inese::., .::Anete::. Foto by [dynamite].

Ekspedīcija uz Slokas papīra un celulozes fabriku 20.01.2008.

Doties uz Slokas papīra un celulozes fabriku mūs uzaicināja mūsu Rīgas kolēģis Džerijs no Urbantrip.lv. Slokā ieradāmies ne visi kopā, bet pa daļām, sakarā ar to, ka [dynamite] un .::Inese::. veiksmīgi nokavēja vilcienu, Slokā pirmā nokļuva .::Anete::., bet iepriekšminētās personas ļoti labi izgulējās autobusā, kurš īpaši nesteidzās, un ceļā pavadīja 4.40 stundas. Rīgā mums piebiedrojās .::GunZ::. un nu jau trijatā kāpām vilcienā Rīga-Sloka, lai pievienotos pārējim ļautiņiem, kas jau labu brīdi dzīvojās pa pamestās fabrikas korpusiem. Vislielāko pārsteigumu sagādāja kasiere Slokas stacijā, kur uz jautājumu par fabrikas atrašanās vietu atbildēja: "Bet mums jau vairs nav tādas fabrikas!", es gandrīz turpat arī apsēdos, jo galvā iešāvās doma: "Nojaukuši un iesējuši zālīti!", tomēr pēc sīkākiem paskaidrojumiem, kasiere laipni izstāstīja, kurā virzienā jādodas, un paeejot garām trim apšaubāma paskata tipiem, kas sēdēja stacijā uz soliņa, un izdalīja skābenu aromātu, devāmies norādītajā virzienā.

maksimuss

Slokas papīrfabriku apmeklējām pirmoreiz, tādēļ kā jau īsti militāristi, izvēlējāmies pašu ekstrēmāko iekļūšanas veidu - žogu, kuram pāri novilktas dzeloņdrātis, bet neskatoties uz to, visi palikām dzīvi un veseli, un laimīgi, ka tikuši iekšā, sākām grabināt fotoaparātus. Drīz vien satikām arī pārējos mierīgos, un ne tik mierīgos pilsoņus: Džeriju /urbantrip.lv/, Čiriku /urbantrip.lv/, Čakaru, Kristapu un Aneti /diggers.lv/. Cerams, ka nevienu neaizmirsu. Kopīgi izstaigājām fabrikas plašo teritoriju un pamestās ēkas.

.::Gunz::.Čakars jau paspējis k.kur uzrāpties.::GunZ::. & .::Inese::.

Džerijs /urbantrip.lv/ Photo: .::Anete::. /diggers.lv/Svarīga apspriede. Photo: .::Antete::. /diggers.lv/Road to... Photo: .::Anete::. /diggers.lv/

Kādreiz varenā rūpnīca tagad stāv klusa un pamesta, sienās, kur kādreiz atskanēja darba duna, ķildas un intrgas, prieki un bēdas, ko piedzīvoja fabrikas strādnieki, tagad rotaļājas vējš un saules stari spēlējas uz sadauzītajām stiklu rūtīm, pārņem pamestības un nolemtības sajūta. Tukšums un haoss, kas brīžiem pāriet akurātā "kārtībaiirjābūt": ar glīti saliktām ķīmisko vielu burciņām un mēģenēm Slokas papīrfabrikas laboratorijas plauktos, atstāj neizdzēšamu iespaidu un emociju kopumu.

urbantrip.lv

Publicēts 25.01.2008