Informatīvais ziņojums

1. Pamatinformācija
Latvijas Republikā ir liels skaits vēsturisko militāro objektu – bijušās PSRS un Vācijas militārās bāzes, munīcijas noliktavas un poligoni, visā tās teritorijā atradās frontes līnijas un norisinājās smagas kaujas Pirmā un Otrā pasaules kara laikā. Pēc Otrā Pasaules kara turpinājās videi un iedzīvotājiem nedraudzīga PSRS militārā personāla darbība vairāk nekā 1000 karaspēka daļās, kuras bija izvietotas ap 600 objektos, kuru kopējā platība pārsniedza 10% no valsts teritorijas.

Kā lielākos objektus var uzskaitīt Zvārdes poligonu, Liepājas karaostu, Rudbāržu raķešu bāzi, Lielvārdes lidlauku u.c. Agrākajās militārajās teritorijās veikti piesārņojuma apzināšanas darbi, tās iekļautas Vides ministrijas izveidotajā piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā.

Mūsdienās dažādās Latvijas vietās joprojām tiek atrasti dažāda veida sprādzienbīstami priekšmeti, militārās tehnikas fragmenti un pat relatīvi neskartas un darboties spējīgas kara tehnikas vienības. Kuģiem Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī joprojām pastāv risks sadurties ar mīnām, bet zvejniekiem iespēja savos tīklos nozvejot arī pēc Otrā Pasaules kara jūrā nogremdētās ķīmiskās kaujas vielas. Šādiem gadījumiem zvejas kuģiem izdalītas Helsinku Konvencijas sekretariāta sagatavotās rokasgrāmatas, kurās aprakstīta pareiza rīcība, tās tulkotas arī latviešu valodā. Tomēr, jo īpaši, paaugstināts risks pastāv teritorijās, kurās ir liels sprādzienbīstamo priekšmetu skaits (vai blīvums) uz kvadrātmetru, piemēram, bijusī Cekules munīcijas noliktavu teritorija un Zvārdes poligons. Sprādzienbīstamo priekšmetu klātbūtne šādās teritorijās rada tiešus draudus cilvēka dzīvībai, kavē uzņēmējdarbības, tūrisma un citu nozaru attīstību. Lai samazinātu sprādzienbīstamo priekšmetu risku, 2005. gadā Vides ministrija sadarbībā ar Vācijas Vides ministriju un izmantojot tās pieredzi, veica situācijas izpēti un uz tā bāzes sagatavoja šo informatīvo ziņojumu, kura mērķis ir dot priekšlikumus kā varētu uzlabot sadarbību starp valsts institūcijām un sabiedrību attiecībā uz sprādzienbīstamo priekšmetu apzināšanu un neitralizāciju.
Vides ministrijas padotības iestāde Valsts vides dienests (turpmāk – VVD), kura struktūrvienības ir reģionālās vides pārvaldes, atbilstoši savai kompetencei un normatīvo aktu deleģējumam īsteno valsts vides aizsardzības politiku. VVD galvenie pienākumi ir vides stāvokļa un piesārņojošo darbību kontrole, taču to uzdevumos ietilpst arī piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu reģistrācija t.sk. arī militāri piesārņotu teritoriju reģistrācija pēc Aizsardzības ministrijas atzinuma.
Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtību nosaka likums “Par piesārņojumu” un Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumi Nr. 483 “Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība”. Likumā “Par piesārņojumu” noteikts, ka iedzīvotāju, zemes īpašnieku, lietotāju un citu personu pienākums (ja to rīcībā ir pamatota informācija) ir ziņot attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei vai pašvaldībai par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām, kas vēl nav apzinātas vai reģistrētas.
Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra izveide tika uzsākta 2002.gadā, kad tika apkopota pieejamā informācija par vēsturisko piesārņojumu. Līdz 2004. gada beigām šī informācija tika vākta un sistematizēta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, kuru uztur Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra. Minētajā reģistrā ir inkorporēta arī Aizsardzības ministrijas datu bāze par militāro piesārņojumu un tas tiek pastāvīgi aktualizēts.
Aizsardzības ministrija, atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” veic savā īpašumā esošo teritoriju piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu, kā arī sniedz atzinumus un informāciju par militāri piesārņoto teritoriju iekļaušanu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datu bāzē.
Līdz šim valstī nav izveidota normatīvā bāze attiecībā uz sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar militāro munīciju piesārņoto teritoriju plānveida apzināšanai un sanācijai. Militārās munīcijas un sprādzienbīstamo priekšmetu neitralizāciju un iznīcināšanu veic Nacionālie bruņotie spēku (turpmāk – NBS) Sauszemes spēku Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rota pēc pieprasījuma. NBS Sauszemes spēki veic atrastās militārās munīcijas vai sprādzienbīstamo priekšmetu likvidāciju, bet izpētes attiecīgajās teritorijās neveic. Pieredze rāda, ka šāda veida darbu veikšana ievērojami pārsniegtu Sauszemes spēku institucionālo kapacitāti, kā arī neatbilstu to pamatdarbības profilam. Pašreizējais NBS nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālistu skaits ļauj veikt tikai periodisku, profilaktiska rakstura teritorijas attīrīšanu no nesprāgušās munīcijas. Savukārt komersantu iesaisti atsevišķos munīcijas vai sprādzienbīstamo priekšmetu izpētes vai sanācijas posmos pastāvošā likumdošana neparedz. Bez tam pašvaldības neparedz savā teritorijā laukumus, kuros varētu veikt nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu, tādējādi savākto sprādzienbīstamo priekšmetu pārvadāšanas laikā pakļaujot riskam arī citu pašvaldību iedzīvotājus.
Ar naftas produktiem, kā arī cita veida ķīmiskajām vielām un produktiem, kas nav kaujas vielas vai ķīmisko vai bakterioloģisko ieroču kaujasspējīgie elementi, militāri piesārņoto teritoriju attīrīšanu/sanāciju, LR likumdošanā noteiktā kārtībā var veikt komersanti, kuriem ir pieejams attiecīgo vielu savākšanai vai neitralizācijai nepieciešamais aprīkojums.

2. Priekšlikumi rīcībai
Nepieciešams noteikt rīcību un atbildību sadalījumu gadījumos, kad tiek atrasti sprādzienbīstami priekšmeti Latvijas teritorijā vietās, kas nav militārajos objektos un Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajās teritorijās. Teritoriju plānojumos nepieciešams noteikt vietas, kurās NBS Sauszemes spēku Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rota bez apdraudējuma apkārtējiem varētu veikt atrastās nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu.
Balstoties uz 2005. gadā Vides ministrijas sadarbībā ar Vācijas Vides ministriju realizētā projekta rezultātiem un sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, ir sagatavoti sekojoši MK noteikumu projekti:
- noteikumu projekts “Ar nesprāgušu munīciju un sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu licencēšanas un militārās munīcijas un sprādzienbīstamo priekšmetu speciālistu sertifikācijas noteikumi”, kas nosaka kārtību kādā tiek licencēti komersanti ar nesprāgušo munīciju un sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanai, izņemot neitralizēšanu, transportēšanu un iznīcināšanu, un sertificēti speciālisti darbībām ar militāro munīciju un sprādzienbīstamiem priekšmetiem, izņemot neitralizēšanu, transportēšanu un iznīcināšanu;
- noteikumu projekts “Kārtība, kādā veicama ar nesprāgušu munīciju piesārņotu teritoriju attīrīšana”, kurš nosaka kārtību, kādā veicama ar nesprāgušu munīciju piesārņotu teritoriju un/vai akvatoriju attīrīšana, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu no nesprāgušās munīcijas sprādziena apdraudējuma ietekmes;
kā arī sekojoši normatīvo aktu grozījumu projekti:
- grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka sodus par darbībām, kas saistītas ar militārā piesārņojuma sanācijas kavēšanu vai šajā procesā noteikto prasību neizpildi;
- grozījumi likumā “Par piesārņojumu”, kas nosaka deleģējumu iepriekšminēto normatīvo aktu izdošanai.
Vides ministrija savas kompetences ietvaros atbalsta augšminēto Aizsardzības ministrijas kompetencē esošo normatīvo aktu projektu izsludināšanu Valsts sekretāru sanāksmē.

Vides ministrs R.Vējonis