Ar patiesu prieku paziņojam, ka šodien ir apritējuši tieši divi gadi, kopš uzsākām publiski redzamu darbību. Diggers.lv komandas pirmssākumi iesniedzas jau sešu gadu senā vēsturē, tomēr, par oficiālo dzimšanas dienu ir izvēlēts mājas lapas tapšanas datums.

Otrais darbības gads aizvadīts ļoti veiksmīgi. Esam pabijušu daudzos jaunos objektos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Esam nodibinājuši veiksmīgu sadarbība ar Igaunijas UE pārstāvjiem.

Padarītais:

• PGA bāzu Latvijā kartes sastādīšana
• Projekts „Liepājas cietoksnis” ir kļuvis par visizsmeļošāko un attēliem bagātāko resursu Latviešu valodā.
• Esam snieguši interviju žurnālam „Klubs”, kuras rezultātā varat lasīt saturīgu un izsmeļošu rakstu par pilsētizpēti Latvijā. Raksts lasāms augusta numurā.
• Sekmīgi aizvadītas ekspedīcijas pa Lietuvu un Igauniju.

Plānotais:

Paldies visiem, kas bija, ir un būs ar mums.

Nobeigumā aicinām aizdomāties par šiem Antuāna de Sent-Ekziperī vārdiem:

- Labdien, – sacīja mazais princis.
- Labdien, – atņēma pārmijnieks.
- Ko Tu še dari? – vaicāja mazais princis.
- Es šķiroju ceļotājus pa tūkstošiem, – sacīja pārmijnieks. – Es nosūtu vilcienus, kas tos aizved gan pa labi, gan pa kreisi.
Un dārdēdams garām aizjoņoja kāds apgaismots ātrvilciens, tā, ka pārmijnieka būdiņa nodrebēja vien.
- Cik ļoti viņi steidzas, – mazais princis brīnījās. – Ko viņi meklē?
- Pat lokomotīves vadītājs to nezina, – atteica pārmijnieks.
Un pretējā virzienā aizbrāza otrs apgaismots ātrvilciens.
- Vai viņi jau atgriežas? – jautāja mazais princis.
- Tie nav tie paši, – sacīja pārmijnieks. – Tā ir maiņa no citurienes.
- Vai tad tur, kur viņi bija, viņiem klājās slikti?
- Labi ir tur, kur mēs neesam, – atteica pārmijnieks.
Un aizdārdēja trešais apgaismotais ātrvilciens.
- Vai viņi dzenas pakaļ pirmajiem ceļotājiem? – vaicāja mazais princis
- Viņi nedzenas pakaļ nekam, – atteica pārmijnieks. – Viņi vagonos vai nu guļ, vai žāvājas. Vienīgi bērni piespieduši deguntiņus pie logu rūtīm.
- Vienīgi bērni zina, ko viņi meklē, – ieteicās mazais princis. Viņi ziedo savu laiku lupatu lellei, un tā viņiem kļūst tuva, bet, ja viņiem to atņem, viņi raud…
- Viņi ir laimīgi, – noteica pārmijnieks.