Sestdiena, ārā patīkami pavasarīgs laiks, tādēļ izlēmām doties izbraucienā pa Rīgas apkārtni, lai apskatītu padomju armijas atstāto mantojumu. Pasākums izvētās diezgan jautrs, tikai apskatīti vairāki objekti: Mežgarciema PGA bāze, Carnikavas Latvijas pirmās brīvvalsts laika doti,  Kadagas bunkurs, kā arī Ulbrokas nepabeigtā PGA bāze. Šoreiz tuvāk pastāstīšu par Carnikavas dotiem.

Iesākumā bija plānots arī Carnikavas PGA bāzes apmeklējums, taču rosīgi Latviešu darboņi bijušo armijas bāzi pārveidojuši par diezgan ekskluzīvu dzīvojamo rajonu, un pat pamanījušies kāpu aizsargjoslā uzbliezt trīsstāvīgu daudzdzīvokļu māju. Tā arī nesapratām kā viņi to dabūjuši gatavu, jo ēka atrodas diezgan augstas kāpas pašā augšā.

Tad nu piedzīvojuši pirmo FAIL devāmies meklēt fortifikācijas. Sākām klīst pa kāpām, nogājām diezgan lielu gabalu, un jau domājām, ka būs vēl viens, kārtējais FAIL, taču tad pamanījām kāpās dotu.  Tas gan bija nedaudz „izdekorēts”, taču tas nemazināja prieku par atrašanu.

Doti tika veidoti ap 30tajiem (20. Gs.)gadiem kā pretdesanta barjeras sastāvdaļa, šī barjera stiepās no Lielupes grīvas līdz Gaujas grīvai un bija daļa no Daugavgrīvas cietokšņa fortifikācijām. Dots būvēts no aptuveni 1,5 m bieza betona, un izskatās ka tā arī stāvēs, līdz kāpas to ieputinās. Būve bija pilnībā tukša, bija nogriezts viss, ko var nogriezt, pat šaujamlūku aizviru eņģes. Tālāk devāmies meklēt nākamo, jo Wikimape uzrādīja ka jābūt vēl. Tā nu aizgājām līdz Gaujas grīvai, taču neko neatradām. Atpakaļceļā netīšām uzdūrāmies arī otram dotam, tas gan bija vēl sliktākā stāvoklī, kā iepriekšējais. Pa pusei nogrimis smiltīs, taču vēl aizvien sargā Gaujas grīvu. Devāmies atpakaļ uz auto, un taciņas malā atradām arī trešo tāda paša veida dotu – tas pat nebija atzīmēts.

Tā nu priecīgi par atklājumu devāmies uz auto, un braucām uz Kadagu, lai gan jau iztālēm bija dzirdami prettanku lielgabalu dārdi.