Lēmums par radiolokācijas stacijas (RLS) celtniecību Skrundā tika pieņemts 1964. gadā un Padomju armija Latvijai atsavināja 471,7 hektārus zemes RLS vajadzībām, 1969. gadā tika pabeigta pirmās kārtas celtniecība, 1971. gadā – otrās kārtas celtniecība. 1974. gadā RLS Dņepr-M uzsāka savu darbību. Blakus RLS stacijai Dņepr-M 1984.gadā tika uzsākta daudz jaudīgākas un modernākas RLS Darjal būvniecība, kuras raidītāja ēkai bija 8 stāvi 56 metru augstumā, bet uztvērēja ēka ar saviem 19 stāviem slējās 117 metru virs zemes. Tieši šo RLS ar lielu pompu un uz „urrā” 1995. gadā uzspridzināja, kaut arī tā nemaz nebija uzsākusi savu darbību, taču RLS Dņepr-M klusībā turpināja savu darbu līdz pat 1998.gadam.
RLS tehniskie parametri un iespējas
RLS Dņepr-M sastāv no četriem raidošu-uztverošu antenu paviljoniem un tehnoloģiskām ēkām. Viena antenu paviljona augstums – 17m, garums -200m. RLS antenas nekustīgas, radara staru vadība elektroniska (frekvenču skanēšanas metode). RLS "Dņepra" darbojas 16 raidītāji ar 50 kW jaudu. Stacijas darbība ir nepārtrauktas darbības, tas ir 24 s/dn. Pārskatāmais sektors ziem.riet. virziens 180 gr. leņķī. Stacija strādā televīzijas diapazonā 154 -162 mgHz. Impulsa jauda 1,25 -1,8 mg W. (teorētiskā > 2,5 mgW). Impulsa garums 0,8 mikrosekundes. Patērējamā elektroenerģija līdz 20 mg W stundā. RLS "Dņepra" novērošanas attālums >6 000 km augstumā līdz 3 000 km. Diennaktī novēro un fiksē 742 kosmiskās orbītās esošos objektus un objektu atlūzas. Stacijas uzdevums noteikt lidojoša objekta augstumu, ātrumu un trajektoriju.
RLS darbība pēc Latvijas neatkarības atgūšanas
Saskaņā ar Starptautiskās elektrosakaru savienības (ITU) konvenciju, katrai suverēnai valstij ir pienākums savā teritorijā pārvaldīt radiofrekvenču spektru. Tomēr pēc neatkarības atgūšanas izveidojās nebijusi situācija — Latvijas suverēnajā teritorijā darbojās citas valsts militārās bezvadu radioelektroniskās iekārtas. Tikai 1994. gada 30. aprīlī parakstīja vienošanos par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā. Šī vienošanās bija ilgās un grūtās sarunās noslēgtā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem un kārtību un to izvešanas tiesisko stāvokli izvešanas laikā neatņemama sastāvdaļa. Saskaņā ar šiem dokumentiem satiksmes ministrs uzdeva Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijai (LVEI) saglabāt radiolokācijas stacijai tās frekvences, kuras tika izmantotas līguma noslēgšanas brīdī, kā arī nepieļaut traucējumu rašanos ne stacijai, ne Latvijas radiostaciju un televīzijas darbam.
Lieki teikt, ka radiolokācijas stacija radiofrekvenču izmantošanā radīja daudz problēmu, jo Latvijas rietumu daļā 160 MHz diapazonā 8 MHz josla bija slēgta citiem frekvenču lietotājiem. 320 sakaru kanālos citas stacijas nevarēja strādāt, lai neradītu traucējumu lokatoram. Tāda radiotraucējumu krīze notika 1996. gada augustā un septembrī, kad Kuldīgā bez iepriekšējas saskaņošanas ieslēdza biznesa sakaru raidītāju. Atbrauca pat EDSO pārstāvji, un problēma kopīgi tika atrisināta.
Skrundas RLS beigas
Patiesībā Dņepr bija vakardiena, to drīzumā būtu nojaukuši paši krievi, jo Darjal celtniecības pabeigšanu apturēja PSRS sabrukums, 1994.gadā Latvija un Krievija paraksta līgumu par šī stratēģiskā objekta likvidēšanu. Šim darbam ASV savai firmai Controled Demolation Incorporated piešķir Ls 6 172 311, un tā, izlietojot 360 kilogramu sprāgstvielas, Darjal augstceltni 1995.gada 4.maijā sagrāva 12 sekundēs. Līdz gada beigām no turienes tika aizvākti 435 000 tonnu būvgružu, 14 000 tonnu metāla, 19 000 tonnu smilšu. Uzspridzinātā lokatora vietā iesēja zāli, bet rekultivēto apkārtnes teritoriju entuziastu talkās apstādīja ar priedītēm.
Turpretim vecais lokators jeb Kombināts aktīvo darbību pārtrauca tikai 1998.gada 31.augustā. Vairāk nekā piecus gadus Krievija Latvijai maksāja 5 miljonus dolāru gadā nomas naudas. Valsts kasē ieripoja vairāk nekā 25 miljoni dolāru. Tam sekoja pusotru gadu ilgs objekta demontāžas un būvgružu novākšanas laiks. 1999.gada 23.oktobrī desmitos no rīta Krievijas armija atstāj Skrundu. Lokatora vietā tagad aug eglītes un nezinātājs pat neiedomāsies, ka tur slējies unikāls, gluži vai pasaules mēroga militārs objekts.
Padomju Savienības Darjal lokatoru pārklājuma zona
RLS Darjal uzspridzināšana
Virsnieku ciematiņš „Mežaine”
Pēc visām pompozajām akcijām un miljoniem vērtā spridzināšanas šova, tomēr kaut kas ir palicis – armijas pilsētiņa 49 hektāru platībā. Tas arī ir mūsu ceļamērķis kādā saulainā maija dienā. Laipnais autobusa vadītājs mūs izlaiž nekurienes vidū, pieturā ar nosaukumu Kombināts. Pēc neilgas pastaigas ar kājām pa noputējušu, asfaltētu ceļu, mūsu skatam paveras sirreāla aina – šķiet, ka cilvēks šeit savu kāju nav spēris visai sen, un šajā vietā lēnām, bet neatlaidīgi daba atgūst tai atņemto – bebru nogāztie koki paver iespēju iekļūt pilsētiņā pār nogāzto žogu. Slēgtajā un nožogotajā teritorijā atrodas gan skola, gan bērnudārzs, gan banka un ēdnīca, gan hospitālis un pirts, gan veikali un klubi – īsāk sakot, viss, kas nepieciešams, lai cilvēki dzīvotu un justos labi. Tāpat Kombināta iedzīvotāji iekopuši ābeļdārzu un cītīgi saimniekojuši siltumnīcās. Bērnudārzs ir vienīgā celtne, ko neatgriezeniski skāris laika nesaudzīgais zobs – tas pārlūzis uz pusēm un ieeja tajā aizliegta. Mūsu uzņemtajās fotogrāfijās tad arī varat redzēt šo cilvēku pamesto, iežogoto laiku un telpu.
Intereses mazināšanai.
Apsardze ir bruņota, reizi stundā veic apgaitas, kā arī mēdz raidīt gaisā brīdinājuma šāvienus.