Vaiņodes lidlauks ir veidojies jau ļoti sen – Latvijas brīvvalsts laikā šeit bija viens no Latvijas aviācijas šūpuļiem – pirmie dirižabļi Latvijā un vieni no pirmajiem planieriem - Dūja, Zelta Vārpa un Pārsla pacēlās tieši Vaiņodes lidlaukā. 1916. gadā tika uzbūvēti divus angārus – dirižabļiem Valter un Valhalla.



Dirižabļu uzdevums bija mest bumbas uz krievu armijas pozīcijām Rīgā. 1922. gada 28. decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par centrālā pilsētas pārtikas tirgus ierīkošanu un celtniecību. Šim nolūkam Rīgas pilsēta no valdības atpirka pēc Pirmā pasaules kara ķeizariskās Vācijas armijas Kurzemē (Vaiņodē) atstātos gaisakuģu (cepelīnu) angārus. Tā cepelīnu angāri ir kļuvuši par Rīgas pazīšanas zīmi gan pašiem rīdziniekiem, gan ārzemju viesiem. Neskatoties uz to, ka šajā vietā nekad nav bijuši novietoti ne gaisakuģi, ne citāda veida lidaparāti, gadu garumā radušies dažādi nostāsti un minējumi par angāru izcelsmi.

Katru gadu augusta otrajā svētdienā Vaiņodes lidlaukā notika aviācijas svētki, kurus ar savu klātbūtni pagodināja arī Latvijas valdības pārstāvji. Pēc 1940.gada Vaiņodes lidlauks izveidojās kā viens no PSRS lielākajiem militārajiem lidlaukiem Baltijas valstīs ar diviem 2,5 km gariem skrejceļiem.Lidlaukā bāzējās modernākās PSRS kara lidmašīnas "MIG–29" un "SU–27". Pēdējā no tām Vaiņodes lidlauku pameta 1992.gadā, un kopš tā laika lidlaukā aktīva darbība tika pārtraukta.

  

 
Pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas 1995. – 1997.gadā Vaiņodes lidlauks daļēji tika nojaukts un dzelzsbetona plātnes, kas klāja skrejceļus un lidlauka teritoriju tika izmantotas Liepājas ostas sakārtošanai un attīstībai. Lidlaukā ir saglabājušies ap 16 angāri, un 1800 metri no viena kādreiz 2500m garā skrejceļa.

Izmantoti materiali no www.kurzemes-vards.lv, www.rct.lv