Korķis un linolejs - vienas no populārākajām lietām, pēc kurām atpazina Liepāju ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs no 19. gadsimta beigām līdz pat 20. gadsimta deviņdesmito gadu beigām. Ražotne, kas atradās O. Kalpaka ielas sākumā, ir pārdzīvojusi dažādus laikus. Pirmā pasaules katra gados tā darbību pārtrauca, vērtīgākās iekārtas tika aizvestas uz Vāciju, bet korpusi pārvērsti par okupācijas armijas kazarmām.

1919. gadā uzņēmumā palēnām sākās rosība. Linoleju ražot atsāka 1922. gada jūnijā. 1928. gadā akcijas par 2 miljoniem latu nopirka zviedru firma, savukārt korķa fabriku pārveidoja par Vikandera korķu rūpniecības akciju sabiedrību. Visu saražoto eksportēja. Linoleju pirka PSRS, Polija, Anglija, Zviedrija un citas valstis. Tas kļuva par vienu no pieprasītākajām Latvijas eksportprecēm.

Pēc Otrā pasaules kara rūpnīca darbību atjaunoja, taču produkcija galvenokārt bija domāta PSRS iekšējam tirgum. Ražoja alkīdlinoleju, polivinilhlorīda linoleju un linkrustu. Linkrusts bija ekoloģiski tīrs. Pēc linoleja izgudrotāja F. Valtona patenta linoleju ražoja ar 30 dažādiem, vienīgi šajā rūpnīcā lietotiem zīmējumiem. Te ražotais linkrusts jeb marmoleums bija viens no ekoloģiskā ziņā labākajiem grīdu segumiem, jo to ražoja no dabiskiem materiāliem - linu kliju eļļas, sveķiem, koka miltiem, kaļķakmens, pigmenta un džutas.