Bērnībā šī ēka mani kaut kā nepiesaistīja, iespējams tāpēc, ka tika labāk apsargāta un izskatījās diezgan nepieejama. Tagad par nožēlu viss ir izdemolēts, izvazāts, taču palikušas dažas skatāmas vērtības. Faktiski ēka ir avārijas stāvoklī, līdzekļu nepietiekamības dēļ tās būvniecība tā arī netika pabeigta. Noskaņa atrodoties iekšpusē ir diezgan interesanta, nedaudz pat baisa, tā vien liekas, ka kādā no tukšajiem koridoriem ieraudzīšu lūkojamies mazu ķermenīti... Taču ēkas vienīgie iemītnieki ir putni - pamanīju pat pāris ligzdas un barošanas procesu. Interesantas emocijas izraisīja arī zemē nomestā zobārsta krēsla siksna ar sprādzi. Žēl tikai, ka bez kādas izģindušas rokas, kas šai vietai ļoti piederētos. Par pārējo lai stāsta fotogrāfijas.