1990. gadā Starptautiskās civilās aizsardzības organizācijas (SCAO) devītajā sesijā tika pieņemts lēmums katru gadu 1. martā atzīmēt Vispasaules civilās aizsardzības dienu. Tieši 1972. gada 1. martā SCAO ieguva starptautiskas starpvaldību organizācijas statusu. Organizācija tika dibināta uz asociācijas „Ženēvas zona” (Association des Lieux de Geneve) pamatiem, kuru 1931. gadā Parīzē izveidoja franču medicīniskā dienesta ģenerālis Žoržs Sant-Pols. Vispasaules civilās aizsardzības diena tiek atzīmēta tādēļ, lai pievērstu sabiedrības uzmanību katras valsts atbildīgo dienestu darba nozīmīgumam – cilvēku dzīvību un apkārtējās vides glābšanai. Mūsu valstī šīs funkcijas pilda Valsts ugunsdzēsības
un glābšanas dienests, kā arī katastrofu medicīnas centrs. SCAO ir praktiski vienīgā organizācija, kura ir specializējusies tieši uz civilās aizsardzības (CA) jautājumu aktualizēšanu starptautiskā līmenī. Organizācijas mērķis ir stiprināt starptautisko sadarbību CA jautājumos un CA pilnveidi, kā arī izstrādāt vispāratzītu CA konceptu un veicināt preventīvos pasākumus, lai dabas un tehnogēno katastrofu sekas nebūtu tik postošas. Šobrīd SCAO mācību centros (Vangenā, Švarcenburgā, Golionā) speciālo apmācību izgājuši simtiem speciālistu no dažādām pasaules valstīm. Organizācijas sastāvā ietilpst vairāk kā 50 valstis, kā arī 20 valstīm ir novērotāju statuss. SCAO ir atvērta visām valstīm, kuras ir ar mieru līdzdarboties un iesaistīties organizācijas darbā, un pieņemt tās konstitūciju.
Katru gadu Vispasaules CA diena tiek atzīmēta ar savu devīzi. 2007. gada devīze – „CA un darba drošība”, 2008. gadā – „CA un pirmās palīdzības sniegšana”, 2009.gadā – „CA un iedzīvotāju apziņošana ārkārtas gadījumos”. Šā gada devīze skan – „CA un katastrofu medicīna”, ar šīs dienas palīdzību sakot paldies visam medicīniskajam personālam, kas glābj dzīvības un sargā to populāciju veselību, kuras ir apdraud dažādas katastrofas – gan dabas, gan cilvēku pašu izraisītas. Jāatgādina, ka īpašu uzmanība CA Latvijā tika pievērsta Padomju laikos, kad aukstā kara apstākļos tika izveidota CA stratēģija, izbūvētas trauksmes un apziņošanas sistēmas, CA patvertnes. Katrs iedzīvotājs tika nodrošināts ar nepieciešamo izdzīvošanai uzbrukumu un katastrofu gadījumos – medicīniskajiem līdzekļiem, pārtiku, gāzmaskām. Katrā uzņēmumā, fabrikā un skolā notika CA apmācības treniņi un iedzīvotāji tika izglītoti par to, kā jārīkojas uzlidojumu, gāzu vai kodoluzbrukuma gadījumos, kā arī citās ekstrēmās situācijās.
Šobrīd gandrīz visas CA patvertnes ir nodotas privātās rokās un lielākoties tās vairs nespēj nodrošināt savas funkcijas tehniskā stāvokļa dēļ – ir izzagtas metāla detaļas, demontēta ventilācija un kanalizācija. Arī gāzmaskām, kuras mantojām no Padomju laikiem, derīguma termiņš ir beidzies. Vēl nesen tās par santīmu gabalā varēja iegādāties no Valsts nodrošinājuma aģentūras. Atliek tikai sev pajautāt, cik droši un aizsargāti mēs jūtamies savā valstī šodien? |