| Salaspils paplašinātais policijas cietums un darba audzināšanas nometne |  |  |  |
| Autors Anete | | Ceturtdiena, 19 augusts 2010 20:37 |
„Koncentrācijas nometne” - norobežota, apsargāta nometne, kurā kara vai nemieru laikā lielā skaitā tiek ievietoti civiliedzīvotāji vai militārpersonas. Koncentrācijas jeb karagūstekņu nometņu mērķis būtībā ir preventīvs, tātad nepieļaut militārpersonu vai civilistu, piemēram, politisko pretinieku iesaistīšanos valstij vai valstī valdošajam režīmam naidīgos pasākumos, kā arī novērst potenciālos draudus valstij vai režīmam, ko varētu radīt šo cilvēku grupu atrašanās brīvībā.
Vēsturē par pirmajām koncentrācijas nometnēm var uzskatīt spāņu veidotās reconcentrados nometnes Kubā 1895. gada sacelšanās laikā. Vēlāk šo nosaukumu pārņēma angļu valodā un sāka plaši izmantot arī pārējā pasaulē. Pirmo reizi kā barbariskas attieksmes un nežēlīga režīma piekopšanas vietas koncentrācijas nometnes ieguva angļu – būru kara pēdējā fāzē, kad nometnēs valdošo ārkārtīgi smago sadzīves apstākļu, pārtikas un medicīnas trūkuma dēļ no dzīvības šķīrās vairāk kā 26 tūkstoši būru. Koncentrācijas nometnēm pēc būtības līdzīgas iestādes tika izveidotas arī Pirmā pasaules kara laikā, kad dažādu armiju gūstā nonāca liels skaits pretinieku karavīru, kuri bija kaut kur jāizmitina. Šo nometņu smagajos apstākļos gāja bojā liels skaits ieslodzīto, taču tikai pēc Otrā pasaules kara, kad atklājās patiesība par masu slepkavībām nacistu un vēlāk arī padomju koncentrācijas nometnēs, šis nometņu apzīmējums ieguva jaunu nozīmi - jau ar ārkārtēji negatīvu attieksmi. Tādēļ mūsdienās ir radusies tendence citas, kaut arī pēc būtības koncentrācijas nometnes, dēvēt par internēto nometnēm.
| | Pēdējās izmaiņas: Svētdiena, 22 augusts 2010 12:06 | | Lasīt tālāk... |
|
| Pētera Pirmā jūras cietoksnis. Baterija nr. 39 (IV-305/52). | | | |
| Autors dynamite | | Svētdiena, 18 jūlijs 2010 15:20 | Igaunijas Hījumā salas Tahkunas pussalā atradās četri 305mm (12 collu), 52. kalibra lielgabali. Lielgabalu pozīciju pamati atrodas 700 metrus no Tahkunas bākas. Ar baterijas palīdzību pretinieku kuģiem tika liegta pieeja Somu līcim.
Baterijas celtniecība tika uzsākta 1914. gadā. Vispirms tika uzbūvēta sešus kilometrus gara šaursliežu dzelzceļa līnija, kas savienoja Lehtma piestātni ar Tahkunas pussalu. Viss baterijai nepieciešamais tika piegādāts ar baržām līdz Lehtma piestātnei un pa šaursliežu dzelzceļu nosūtīts uz celtniecības vietu. | | Pēdējās izmaiņas: Svētdiena, 25 jūlijs 2010 19:52 | | Lasīt tālāk... |
| Līgo svētki Padomju laikos | | | |
| Autors Administrator | | Otrdiena, 22 jūnijs 2010 21:35 | Okupējot Latviju, jaunajai padomju vadībai bija svarīgi likt tautai noticēt, ka vara ir viņiem draudzīga, tāpēc 1941. gada maijā Jāņu dienu – 24. jūniju – jaunā vara pasludināja par tautas svētku dienu, un līdz ar to arī par brīvdienu. Taču tūlīt pēc tam sekoja baisas izvešanas, un Jāņu naktī priecāties vairs nebija iemesla. Karam beidzoties, varas pārstāvji nolēma šo ideju turpināt. 1945.gada 19. jūnijā laikrakstā „Cīņa” tika publicēts LPSR Arodbiedrību Centrālās padomes prezidija lēmums, kurā komitejām lika piesaistīt plašas strādnieku masas Līgo svētku svinēšanā, organizējot izbraukumu referātus, informējot par darbaļaužu darba panākumiem u.tml. Nolūks bija nepārprotams – pārvērst Jāņus (tolaik tos sauc arī par Līgo svētkiem) par padomju propagandas svētkiem.
Jauns aizdomu vilnis pret šiem svētkiem sākās pēc 1949. gada deportācijām. 1950. gadā Līgo svētkus izņēma no oficiālo svētku dienu saraksta, tajos bija jāstrādā. Pēc Staļina nāves pakāpeniski un neuzkrītoši svētku svinēšana atjaunojās. | | Pēdējās izmaiņas: Svētdiena, 18 jūlijs 2010 15:39 | | Lasīt tālāk... |
| | Autors Administrator | | Ceturtdiena, 17 jūnijs 2010 10:55 | 1940. gada 25. novembrī paralēli latam kā likumīgu maksāšanas līdzekli Latvijā ieviesa PSRS naudu pēc kursa: 1 lats = 1 rublis. Apgrozībā izlaisto rubļu nominālvērtība bija šāda: 1, 3 un 5 rubļi (valsts kases zīmes), 1, 3, 5 un 10 červoncu (banknotes). Bez tam Latvijas teritorijā par likumīgu maksāšanas līdzekli kļuva visas PSRS (KPFSR) Valsts bankas agrākajos gados izlaistās papīra naudas zīmes un monētas, ieskaitot sudraba rubļus un kapeikas (izlaisti 1921.-1931. gadā). 1941. gada 25. martā lats bez iepriekšēja brīdinājuma tika anulēts, t.sk. privātpersonu noguldījumi, kas bija lielāki par 1 000 latiem (rubļiem). Šī naudas konfiskācija notika vienlaicīgi visās trijās Baltijas valstīs.
| | Pēdējās izmaiņas: Svētdiena, 25 jūlijs 2010 19:52 | | Lasīt tālāk... |
| Autors Spam | | Sestdiena, 05 jūnijs 2010 12:34 | Reiz, kad mani klejojumi pa Rīgas pamestajiem nostūriem tikai sākās, es uzgāju pavisam pamestu teritoriju ar betona žogu uz kura kā izstaipītas sliekas kopš ļotiseniemlaikiem mitinājās dzeloņstieples. Ārpusē diendienā dancoja pilsētas neprāts un cilvēki un vaboles uz četriem riteņiem skrēja visos virzienos, bet aiz žoga turpinājās gadu desmitus ilgais miers. Stāsts sākās bradājumā, kurā es nejauši uz kāda uzkalna atradu divus betona veidojumus augam no zemes. Vienam sānos bija caurums, bet uz leju varēja nokļūt tikai ar slieku liftu, jo veidojums bija pilns ar mīļo tēvzemi. Otrs bija dīvains. Tā puse kur jābūt atvērumam bija aizkrauta ar centimetrus piecus resnām eglītēm, kuru kaudze nebija liela, bet kociņi ar visiem zariem salikti tik blīvi, ka pat kaķis cauri netiktu. Bez smaga darba šeit nebūtu iespējams iebāzt degunu kur nevajag.. Kas tās par konstrukcijām? Loģiski būtu ja zem kalna atrastos kāda nebūt bradājama pazeme, bet kādēļ tad nav nevienas normālas ieejas ar normālām kāpnēm? Es esmu sliņķis un tik ļoti nosmērēties arī negribas... Vilkt himzu? H** s ņim!
| | Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 17 jūnijs 2010 10:29 | | Lasīt tālāk... |
|
|
